Ugunsizturīgi materiālitiek izmantotas augstā temperatūrā, un to augstai temperatūrai{0}}izturība ir ļoti svarīga. Tomēr ugunsizturīgie materiāli- ir daudzkomponentu kompozītmateriāli, un tiem nav noteikta kušanas temperatūra. Tāpēc ir nepieciešams īpašs indikators, lai izmērītu ugunsizturīgo materiālu augsto -temperatūras izturību, ko sauc par ugunsizturību. Tā kā ugunsizturība ir ar lietošanu saistīta īpašība, dažos standartos tā ir noteikta kā ugunsizturīga materiāla spēja izturēt augstu temperatūru noteiktos lietošanas apstākļos. Piemēram, ISO standartā ugunsizturība attiecas uz: ugunsizturīga materiāla spēju izturēt augstu temperatūru lietošanas vidē un apstākļos. ASTM standartā ugunsizturība ir definēta kā: ugunsizturīga materiāla spēja saglabāt savas fizikālās un ķīmiskās īpašības augstā temperatūrā noteiktā lietošanas vidē un apstākļos. Mūsu valsts standartos ugunsizturība ir definēta kā: ugunsizturīga materiāla raksturlielums, kas iztur augstas temperatūras, nekusot bezslodzes apstākļos.
Tā kā uguns{0}}izturīgiem materiāliem nav noteikta kušanas temperatūra, tie karsēšanas procesā nepārtraukti rada šķidras fāzes un kļūst mīksti. Ugunsizturīgu materiālu ugunsizturības noteikšanai tiek izmantota īpaša metode. Tiek sagatavoti trīsstūrveida konusa paraugi, kas izgatavoti no ugunsizturīgu materiālu vai izejvielu maluma līdz noteiktai smalkumam (mazāk nekā 180 um). Testējamais konuss un vairāki standarta konusi ar zināmu ugunsizturību tiek novietoti vienlaicīgi uz apļveida vai taisnstūrveida konusa formas platformas. Konusa platforma tiek ievietota krāsnī un tiek uzkarsēta ar norādīto sildīšanas ātrumu, un konusa platforma tiek pagriezta. Pārbaudes konusa izliekums un testa konusa gala saskare ar konusa platformu vienlaikus nosaka testa konusa ugunsizturību, un testa konusa ugunsizturība ir tāda pati kā standarta konusam, kas tajā laikā pieskaras konusa platformai. Galvenie faktori, kas nosaka ugunsizturīgu materiālu ugunsizturību, ir ķīmiskais minerālu sastāvs un tā sadalījums. Visas vielas, kas ir ugunsizturīgo materiālu galvenās sastāvdaļas, ir vielas ar augstu-kušanas temperatūru{16}}, piemēram, MgO ar kušanas temperatūru 2800 grādi, Al2O3 ar kušanas temperatūru aptuveni 2015 grādi un mullīts ar kušanas temperatūru 1800 grādi. Tomēr daži piemaisījumi bieži vien satur 3}, tomēr ugunsizturīgus materiālus2. K2O, Na2O un dzelzs oksīds. Turklāt MgO un CaO Al2O3-SiO2 tipa ugunsizturīgos-materiālos arī ir piemaisījumi, un līdzīgi arī Al2O3 un SiO2 MgO-CaO tipa ugunsizturīgos{37}}materiālos ir arī piemaisījumi. Tie augstās temperatūrās mijiedarbojas ar galvenajām sastāvdaļām, veidojot šķidrās fāzes, kuru dēļ ugunsizturīgā materiāla ugunsizturība samazinās. Izgatavojamās šķidrās fāzes daudzums un tās viskozitāte un citas īpašības būtiski ietekmē ugunsizturību. Parasti, jo lielāks ir saražotās šķidrās fāzes daudzums, jo mazāka ir tās viskozitāte un zemāka ugunsizturība. Šķidrās fāzes viskozitāte, kad testa konuss liecas, ir saistīta ar tā sastāvu un struktūru. Parasti, jo augstāks ir SiO2 saturs šķidrā fāzē, jo lielāka ir viskozitāte.
Ugunsizturības noteikšanas nosacījumi un metodes zināmā mērā ietekmē iegūtos rezultātus. Tie ietver šādus aspektus.
1. Parauga daļiņu izmērs. Jo mazāks ir parauga daļiņu izmērs, jo vieglāk notiek reakcijas starp dažādiem komponentiem augstā temperatūrā. Jo vairāk šķidrā fāze tiek ražota tādos pašos apstākļos, jo zemāka ir izmērītā ugunsizturība. Tāpēc parauga slīpēšanas laikā parauga daļiņu izmērs ir bieži jāanalizē, lai izvairītos no pārāk daudzām smalkām daļiņām, kas ir mazākas par 180 um smalkajā pulverī.
2. Apkures ātrums. Jo lēnāks sildīšanas ātrums, jo vairāk šķidrās fāzes veidojas tajā pašā temperatūrā. Tāpēc parasti ugunsizturība, ko mēra ar lēnu karsēšanu, ir zemāka nekā tā, ko mēra ar ātru karsēšanu. Tomēr pārāk lēnas karsēšanas gadījumā var būt arī kristalizācijas parādība no kausējuma. Kristāliem nogulsnējot, palielinās šķidrās fāzes viskozitāte, tādējādi palielinot ugunsizturīgā materiāla ugunsizturību.
3. Krāsns atmosfēra. Ja ugunsizturīgā materiāla paraugā ir valence{2}}mainīgi oksīdi, atmosfēra izraisīs valences izmaiņas un mainīs temperatūru un šķidrās fāzes veidošanās daudzumu. Piemēram, dzelzs oksīds reducējošā atmosfērā pārvēršas par dzelzs oksīdu ar zemu-kušanas-punktu, tādējādi samazinot ugunsizturību. Tāpēc Ķīnas standarts nosaka, ka ugunsizturības mērīšanas laikā krāsns atmosfērai jābūt oksidējošai atmosfērai.
4. Testa konusa forma un izvietojums. Ja testa konusa forma un izvietojums stingri neatbilst standartiem, tas var ietekmēt mērījumu rezultātus.
